~ Topošais meistaru un mācekļu prakses centrs ~

 

Paredzētais attīstības plāns  10 gadu laikā uz biedrībai piederošiem  3ha  « Klaviņsalā », Rugājos, biedrības « Piena ceļš » sēdeklī, kā arī mākslinieku mājā, « Liepas ».

PLAN LATV

Nozīmīgākie plānotie projekti 2013 un 2014 gadā

2013 gadā :

1) Jūnijā : Rēzeknes Mākslas Akadēmijas studentu plenērs Rugājos: freskas realizēšana uz Rugāju vidusskolas ārsienas mākslinieka un pedagoga Anatolīja Zelča vadībā.

2) jūlijā/augustā 15 Rugāju jauniešu piedalīšanās http://ec.europa.eu/youth/index_en.htm « Europ’arts » Tulūzā, Francijā. Projekts paredz trīspusīgu latviešu, franču un spāņu jauniešu izmaiņu no 14 līdz 17 gadu vieciem. Divpatsmit dienu garumā 45 jaunieši sastapsies ap dažnedažādām kulturālām un mākslinieciskām praksēm. Projektu atbalsta Rugāju vidusskolas vadītāja Inese Feldmane, kā arī Rugāju pašvaldība, un 2014.gadā Rugāji uzņems jaunizveidoto grupu uz līdzīgiem pasākumiem.

3) Oktobrī : primo mākslinieku darbnīcu biedrības mākslinieku mājā « Liepas » paredz iekārtot vitrāžu meistare Gundega Strauta, tur pārvedot savas Rīgas darbņīcas iekārtas, ar nodomu tur drīzā nākotnē interesentiem pasniegt savas zināšanas.

__

2014. gadā

Divi ekoloģiskās būvniecības semināri ar praktiskiem paraugdemonstrējumiem, kuru pasniegs jaunie latviešu un franču būvniecības meistari:

1) Biedrības jaunbūves jumta seguma uzklāšana ar franču firmas SYSTOVI (2012.gada vides aizsardzības trofejas laureāte) ražotiem saules enerģijas uztvērējiem.

2) biedrības jaunbūves siltās sienas izveidošana ar vietējiem meistariem, un franču un latviešu mācekļiem.

3) Programmas « Europ’art » trupinājums Rugājos .

2015. gadā

Brīdī, kad Rīga ir  2014.g.  Eiropas kultūras galvaspilsēta,  radās  ideja  Dianei  de Cerjat, Parīzes Mākslas Augstskolas  Studiju  Institūta absolventei,  sastrādāties ar Anitu  Kļaviņš, biedrības Piena Ceļš vadītāju   un Rīgas mākslinieku pazinēju, veidot Parīzē  lielu latviešu  mūslaicīgās gleznieības izstādi, ar mērķi  izcelt Latvijai noteicošu laikmetu: 1980 – un 1990 gadi, kad Latvija atguva neatkarību pēc piecdesmit gadu padomju okupācijas.
Parīzes XVI rajona mērija nolēma atbalstīt šo nopietno un unikālo projektu tam piešķirot savas telpas 2015.gada  aprilī vai jūnija . Projektu jau atbalsta gan Latvijas vēstniecība Francijā, gan Latviešu Apvienība Francijā.

Parīzē rādīs Latviju kā mākslas zemi

 

>>>> Kliķējot šeit atversies gleznu katalogs <<<<

 

Dace Kokareviča -Latvijas avize-

“Iecere par izstādi Parīzē radās šveicietei Diānai de Seržā, kura studēja Parīzē mākslas vēsturi un izstāde bija pieteikts kā viņas maģistres darbs,” stāsta Latviešu apvienības Francijā (LAF) pārstāve Anita Kļaviņa. “Diānas vecāki ieteica, lai veido tieši latviešu glezniecības izstādi, jo tēvs ir diplomāts, bija redzējis latviešu mākslu un tā viņam patikusi.”

Diāna vispirms vērsusies pie Latviešu apvienības Francijā un tā sastapa Anitu, kura pati ir gan gleznotāja, gan 90. gados daudz palīdzējusi latviešu gleznotājiem atrast viņu mākslas novērtētājus Francijā.

Nesen Diāna bija ieradusies Latvijā, lai izvēlētos 30 pazīstamu latviešu mākslinieku darbus ko iekļaut izstādē, kas notiks no 9 līdz 22 jūnijam Parīzes prestižā 16. apgabala mērijas telpās. “16. apgabals – tā ir vecā, smalkā, glaunā Parīze,” raksturo Anita. 16. apgabala mērija atrodas daudzu kultūras un mākslas iestāžu, toskait, Parīzes Modernās mākslas muzeja tiešā tuvumā, tāpēc Anita to vērtē kā stratēģiski izdevīgu vietu mākslas lietpratēju pulcināšanai. Anitas Kļaviņas nevalstiskā organizācija “Piena ceļš” (www.pienacels.com) uzņēmusies izstādes līguma slēgšanu ar Parīzes 16. mēriju, kā arī gādāt par visu tehnisko jautājumu risināšanu, priekšlasījumiem un citiem papildus pasākumiem. .

Gleznas paredzēts arī pārdot, daļu ziedojot NVO „Piena ceļa” biedrības mērķu sasniegšanas labā. “ Pie tam, Diāna de Seržā var kļūt par latviešu glezniecības speciālisti, un tas sola labas izredzes, viņa jau tagad strādā kā „ business development coordinator” pie “Christie's” izsoļu nama,” teic A. Kļaviņa.

Abas uzsver, ka Latvijas glezniecība, vienlaikus eiropeiska un savdabīga, ir salīdzinoši maz pazīstama starptautiskā mērogā. Bet tagad, kad Latvijai pastiprināti pievērsta starptautiska uzmanība kā ES Padomes prezidējošai valstij, izstāde izmantos to, lai iepazīstinātu Parīzes starptautisko publiku ar Latviju kā mākslas zemi.

Pajautāju, ko Anita vēlas pateikt francūžiem par latviešu mākslu. Viņa uzskata, ka Francijas sabiedrība pašlaik cieš no ateisma un sekularitātes, un tas izpaužas mākslā kā snobisms. “Bet jautājums, cik mākslinieks ir atbildīgs par to, ko viņš glezno, un ar kādu vēstījumu cilvēkus uzrunā,” spriež Anita. “Latviešiem kopš dainu laikiem ir spēja izteikt būtisko īsi, koncentrēti.” Viņasprāt, franču smalkie mākslas cienītāji ir izsalkuši pēc mākslas ar jēgu un saturu, un tāpēc latviešu gleznas būšōt kā svaiga ūdens malks izslāpušajam .