~ Topošais meistaru un mācekļu prakses centrs ~

Rugājos top mākslas, amatniecības un ekoloģijas prakses centrs

Divdesmit gadu laikā, pēc komunisma sabrukuma Rīga ir uzplaukusi, spīdoši modernizējusies, un ar panākumiem ienākusi XXI gadsimtā. Vienlaikus Latvijas lauksaimnieki ir iekopuši vidi, bioloģisko zemkopību, bet piedzīvojuši savas jaunatnes aizlidošanu uz tuvajām anglo-sakšu zemēm. Īpaši ir cietusi Latgale, kur sabiedrības vidusslānis ir nozīmīgi samazinājies.

Ņemot vērā izcilu ekonomistu ieteikumus (Arnsperger, Rifkin, Stiglitz u.c.), nākamajiem ekonomikas principiem neizbēgami būs jābūt saistītiem ar solidaridātes un ekoloģijas praksēm visos darba laukos.

Kādas ir Latvijas priekšrocības? Tautas izturība, sīkstā daba, augstais izglītības līmenis, griba parspēt citus, būt viemēr pirmajiem kādā jomā. Ideālas īpašības, lai inovētu, rīkotos «savādāk». Latvijā, līdzīgi kā citās Vecā kontinenta zemēs, jau šodien strāvo nākamās XXI ekonomikas principi, jauniešu draudzīgās kustības, veidojas «ekociemati», tiek eksperimentēti jauni paņēmieni, kur Daba tiek saudzēta un lidzsvarotība atzīta par nepieciešamu savstarpējās attiecībās. Ideāli apstākļi, lai Latvijas pustukšajos ciematos veicinātu jaunus dzīves apstākļus un palīdzētu jauniešiem pašiem būvēt izsapņoto nākotni pašu dzimtajā vidē.

Kā Eiropas, tā arī Latvijas valsts un pagastu iekārtas ir pretimnākošas, ja tik vien biedrības iesniedz intresantus un koletktīvus projektus, un ar jau notikušiem pasākumiem pierāda savu nopietnību un pamato savas attīstības plānus. Taču galvenā loma ir biedriem un biedribu atbalstītājiem, ja tik vien mērķis kas visus vieno ir parliecinošs, jo tas arī nosaka biedrības dzīvotspēju un darbības attīstību.

Ņemot vērā jaunos, iepriekš minētos dzīves apstākļus, ar saiknēm Francijā, 2010.gada 25.oktobrī Rugājos tika dibināta jauna biedrība ar nosaukumu « PIENA CEĻŠ ». Tās dibinātāji  ir Anita Kļaviņa (uzņēmēja Francijā un Latvijā), Aleksandrs Poļakovs (mūzikas mākslinieks Latvijā un Beļģijā), Sandra Šūmane (socioloģijas dokt. Latvijā/Francijā) un Velga Vīcupa (vēsturniece, Rugāju muzeja vadītāja).